Cīņa pret dezinformāciju: šādi ES Parlaments aizsargā mūsu demokrātiju!

Cīņa pret dezinformāciju: šādi ES Parlaments aizsargā mūsu demokrātiju!

Mūsdienu digitālajā pasaulē dezinformācijas izplatība ir aktuāla tēma – īpaši, ja tā grauj uzticību demokrātijai. Pašreizējie ziņojumi par šo tēmu nāk no Eiropas Parlamenta, kas definē mērķtiecīgu viltus izplatīšanu kā draudus, kas maldina vai ietekmē cilvēkus vai grupas. Šim dezinformācijas veidam ir tālejošas sekas, jo tiek apdraudēta uzticēšanās plašsaziņas līdzekļiem, zinātnei un valsts iestādēm. Mans rajons ziņo par Eiropas Parlamenta pastāvīgajiem centieniem aktīvi apkarot šo bīstamo praksi.

Kādi ir dezinformācijas mērķi? Tā mērķis ir nodarīt kaitējumu, radīt nenoteiktību un manipulēt ar viedokļiem. Īpaši jaunieši ir pakļauti riskam kļūt par dezinformācijas upuriem sociālajās platformās, piemēram, TikTok un Instagram. Emocionālas manipulācijas ir tipiska taktika, kas izraisa bailes un dusmas. Tiek pastiprināti arī ekstrēmi uzskati, un sabiedrība tiek pārpludināta ar pretrunīgu informāciju. Šeit norāda, ka dezinformācijas draudi ne tikai palielinās krīzes laikā, piemēram, pandēmijas vai dabas katastrofas, bet arī veicina politisko šķelšanos un naidu sabiedrībā.

Pasākumi pret dezinformāciju

Eiropas Parlaments ir veicis vairākus pasākumus, lai cīnītos pret dezinformāciju. Digitālo pakalpojumu likumā ir vajadzīgas lielas platformas, lai cīnītos pret dezinformāciju. Šīm platformām, tostarp Facebook un TikTok, ir jāpārskata un jāatzīmē dezinformācija. Kopā ar ekspertu grupām ES izstrādā ieteikumus aizsardzībai pret ietekmi, vienlaikus veicinot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi. Iniciatīva EUvsDisinfo piedāvā vērtīgas izglītības iespējas.

Bet kā atpazīt dezinformāciju? Ziņu pārbaude no vairākiem avotiem, jautājumu uzdošana un uzmanības pievēršana avotam ir daži no ekspertu piedāvātajiem padomiem. Emocijām nevajadzētu ietekmēt spriedumu; tā vietā jāizmanto faktu pārbaudes un cienījami mediji. Studijas arī parāda, ka izpratne par plašsaziņas līdzekļiem un to ietekmi ir ļoti svarīga, lai atpazītu dezinformāciju un cīnītos pret to.

Sociālā nozīme

Mūsdienu pasaulē dezinformācija un dezinformācija nopietni apdraud liberālās demokrātijas. Nesenie notikumi, piemēram, mākslīgā intelekta radīts saturs un mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas vēlēšanu laikā, uzsver, ka šīs problēmas ir jārisina steidzami. Jo īpaši Vācijā ir novērotas sistemātiskas kampaņas, kas grauj uzticību iedibinātajiem medijiem un veicina polarizāciju. Šīs briesmas skaidri parāda, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme un kritiskā izpratne ir būtiskas informācijas telpas aizsardzībai.

Aicinājums aktīvi piedalīties dezinformācijas apkarošanā šodien ir aktuālāks nekā jebkad agrāk. Izglītības iestādēs jāveicina medijpratība, lai veidotu informētu un noturīgu sabiedrību. Galu galā uz spēles ir likta informācijas telpas integritāte un līdz ar to arī mūsu demokrātijas funkcionalitāte.