Algu ofensīva sociālajām profesijām: 4% vairāk 130 000 sieviešu!

Algu ofensīva sociālajām profesijām: 4% vairāk 130 000 sieviešu!

Otrdien sākas sarunas par koplīgumu sociālajā sektorā un cerības ir lielas. Eva Šerca no privātās darbinieku arodbiedrības (GPA) jau iepriekš skaidri norādīja, ka līgumi, kas zemāki par inflācijas līmeni, ir nepieņemami. Algas palielinājums par četriem procentiem nepieciešams aptuveni 130 000 darbinieku. Steidzamības pazīmes ir acīmredzamas: tiek apspriestas ne tikai algas, būtu jāuzlabo arī darba laiks un apstākļi. News.at ziņo, ka trīs ceturtdaļas darbinieku ir sievietes un daudzi strādā nepilnu slodzi, kas situāciju vēl vairāk sarežģī.

Šercs kritizē to, ka republikas līdzekļi nedod labumu sociālā darba darbiniekiem. Arodbiedrība pieprasa godīgu samaksu par šajā jomā paveikto vērtīgo darbu. Tomēr Ivonna Hohšteinere, darba devēja sarunu vedēja, kritiski vērtē finansiālo rīcības brīvību. Viņa saskata maz iespēju algu palielināšanai un brīdina par iespējamu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, kas varētu ilgt līdz 2027. gadam. Piemērs šiem draudētajiem samazinājumiem ir 15. algas atcelšana medmāsu personālam Zalcburgā. ÖGB piebilst, ka par algu palielināšanu jau ir panākta vienošanās citās nozarēs, piemēram, valsts dienestā, metālrūpniecībā un ķīmiskajā rūpniecībā.

Izaicinājums sociālajā sektorā

Ievērības cienīga ir arī diskusija par “aprūpes darba samaksas atšķirību”, kas galvenokārt skar sociālo sektoru. Vācijā sociālā sektora darbinieki pelna vidēji par 17 procentiem mazāk nekā viņu kolēģi citās jomās. Lielais sieviešu īpatsvars un daudzās nepilnas slodzes darbavietas ir galvenie faktori šai algu atšķirībai, kas neatšķiras Austrijā. Tagesschau.de uzsver, ka 2021. gada neizlīdzinātā algu atšķirība 17 procentu apmērā pilnas slodzes darbiem ir galvenais kritikas punkts.

Skaitļi skaidri parāda, ka runa nav tikai par lielākām algām. Debates tiek apspriestas arī par darba novērtēšanu sociālajā sektorā. Darba samaksas atšķirības starp dzimumiem arī rada lielas bažas sabiedrībai, jo tai ir arī ievērojama ietekme uz sociālajām profesijām. Gandrīz divas trešdaļas no dzimumu darba samaksas atšķirībām var izskaidrot ar augstākām nepilna laika likmēm sievietēm un zemākām algām darbos, kas parasti ir rezervēti sievietēm.

Diskusijas centrālais punkts ir jautājums: "Cik vērts ir sabiedrības sociālais sektors?" Šis jautājums tiks apspriests sarunās un ir izšķirošs turpmākai darbībai sociālajā ekonomikā. Sarunu aktualitāte liek domāt, ka ir jārod ne tikai galvenās notis, bet arī reāli risinājumi, lai adekvāti atalgotu sociālajā sektorā strādājošo labo darbu.