Skandāls ap Zalcburgas festivālu: kultūras sadursme vai augstā kultūra?
Rakstā ir izceltas pašreizējās problēmas, ar kurām saskaras Zalcburgas festivāls, īpaši daudzveidības un mākslinieciskās kvalitātes tēmas.

Skandāls ap Zalcburgas festivālu: kultūras sadursme vai augstā kultūra?
Zalcburgas festivāls ir kritizēts – ne tikai tā mākslinieciskā satura, bet arī pēdējā laikā aizkulisēs notikušo strīdu dēļ. Kā ziņo Die Presse, kultivētā pieeja, ko festivāls vēlas svinēt, ir nonākusi apšaubāmos ūdeņos. Šķiet, ka publiskā un privātā diskusiju kultūra samazinās, un šķiet, ka centieni veicināt cieņpilnu apmaiņu vairs nepastāv ierastajā formā.
Spilgts piemērs šai problēmai ir festivāla līdzšinējā direktora pienākumu izpildītāja atlaišana. Viņu nelikumīgā nepilna laika nodarbinātība izraisīja strauju pārtraukumu, un viņu negatīvie komentāri par māksliniecisko lēmumu pieņemšanu met ēnu uz viņu savstarpējo mijiedarbību. Tas izceļ sprādzienbīstamo situāciju, kādā atrodas Zalcburgas festivāls — vieta, kas vienmēr ir bijusi slavena ar vardarbīgiem strīdiem.
Režisors un izaicinājumi
Markuss Hinterheizers, kurš kopš 2016. gada oktobra vadīja festivāla likteni kā direktors, arvien biežāk saskaras ar izaicinājumiem, ar kuriem saskaras iestāde. Lai arī viņa līgums ir pagarināts līdz 2031. gada septembrim, ir pazīmes par iespējamu satricinājumu. Hinterheizeru, kurš ir dzimis La Spezia un kura karjera ir daudzveidīga pianista un muzikālā teātra producenta karjera, daži nosodīja kā garīgi slimu – šī ir nepieņemama apsūdzība, kas netika apstrīdēta. Politiķi un mediji pauž bažas par pašreizējo situāciju.
Daudzi saskata mākslinieciskās kvalitātes svārstības – Marinas Davidovas programma tiek vērtēta kā neatbilstoša festivāla reputācijai. Tā vietā tiek pausta vajadzība pēc novatoriskām un mūsdienīgām perspektīvām, kas pārsniedz tradicionālās struktūras. Daudzās jomās pieprasītā koncentrēšanās uz daudzveidību un reprezentāciju joprojām ir liela neatrisināta festivāla problēma.
Sieviešu jautājums un “ikviena cilvēka” stāstījums
Problēmu, kas saistīta ar daudzveidības trūkumu un sieviešu nepārtrauktu trūkumu mākslinieciskos amatos, uzsver tādi eksperti kā Pia Janke. Pirmā Festivāla akadēmija, kas tiek īstenota sadarbībā ar starpaugstskolu pētniecības tīklu, ir vērsta uz atjaunošanas perspektīvu izstrādi. Šīs akadēmijas mērķis ir sniegt kritisku diskursu par festivāla dibināšanas mītu un tā vēsturi, kurā dominē vīriešu personības.
Festivāla akadēmijai kritiski jāskatās arī uz skaņdarbu “Katrs cilvēks”. Tas tiek uzskatīts par priekšzīmīgu piemēru patriarhālo struktūru atražošanai un novecojušam sievietes tēlam, kam daudzi sastopas ar pretestību. Pretenzija uz “miera projektu” tiek apšaubīta, un ir svarīgi zinātniski apstrādāt savu vēsturi, kurā ir pamatīgi lūzumi - nepieciešamība, kuru, pēc Jankes teiktā, vairs nevar ignorēt.
Zalcburgas festivāls, kuram ir vairāk nekā 100 gadu, saskaras ar izaicinājumu izgudrot sevi no jauna un tajā pašā laikā dzīvot atbilstoši tā augstajiem kultūras standartiem. Režisoram Markusam Hinterheizeram, kurš par savu māksliniecisko virzienu jau saņēmis vairākas balvas, ir jāpozicionē sevi šajā spriedzes zonā. Cita starpā viņš 2024. gada februārī Parīzē tika pagodināts ar Trophée Radio Classique un saņēma Zalcburgas štata Goda medaļu.
Tāpēc Zalcburgas festivāla nākotne joprojām ir neskaidra. Kultūras sektorā valda dārdoņa, un arvien skaļāk tiek apspriests jautājums, cik daudz kultūras Zalcburga īsti var paciest. Jāskatās, vai festivāls spēs mainīt situāciju un stāties pretī esošajiem izaicinājumiem.