ES budžets 2025: cīnies par nākotnes līdzekļiem un jaunām idejām!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Uzziniet visu par ES 2025. gada budžetu, aktīvo piemiņas kultūru Zalcburgā un atbildīgu kosmētikas ražošanu.

Erfahren Sie alles über den EU-Haushalt 2025, aktiven Erinnerungskultur in Salzburg und verantwortungsvolle Kosmetikherstellung.
Uzziniet visu par ES 2025. gada budžetu, aktīvo piemiņas kultūru Zalcburgā un atbildīgu kosmētikas ražošanu.

ES budžets 2025: cīnies par nākotnes līdzekļiem un jaunām idejām!

Nesenajā diskusijā par ES budžets Izrādās, ka šis vairāk nekā jebkad agrāk ir galvenais instruments, lai risinātu Eiropas Savienībā gaidāmās problēmas. Budžets ļauj finansēt prioritātes, ar kurām daudzas valstis nevar tikt galā pašas. Aplūkojot ilgtermiņa izdevumu plānus, tā sauktās daudzgadu finanšu shēmas, redzams, ka pašreizējais ietvars ir spēkā no 2021. līdz 2027. gadam un tāpēc tam ir izšķiroša ietekme uz turpmākajiem gadiem.

2025. gada 16. jūlijā ES Komisija prezentēs savu nākamā budžeta plānu. Mērķis ir kļūt elastīgākam un modernākam un atvērt jaunus ienākumu avotus. Tomēr novērojumi liecina, ka pretestība pārmaiņām jau ir paredzama. Pēdējos gados ES ir jutusies spiesta ātri mobilizēt lielas naudas summas koronapandēmijas un Ukrainas kara dēļ. 90% no ES budžeta jau ir piesaistīti esošajām programmām un plāniem.

Haushaltsprioritäten und Ausgaben

Budžeta komisārs Pjotrs Serafins uzsver nepieciešamību radīt vietu neparedzētiem notikumiem. Viens priekšlikums paredz lielākās budžeta pozīcijas – lauksaimniecības un reģionālo finansējumu – apvienot tā sauktajā “lielajā fondā”, kas piesaista uzmanību gan no atbalstītājiem, gan pretiniekiem. Kritiķi, piemēram, Vācijas lauksaimniecības ministrs Aloizs Rainers, uzsver Kopējās lauksaimniecības politikas nozīmi pārtikas apgādē.

Nākamie soļi budžeta procesā varētu dot lielāku finansējumu konkurencei, inovācijām, aizsardzībai un drošībai. Plānots jauns “konkurences fonds” ar trīsciparu miljardu summu. Lai segtu izmaksas, tiek apsvērtas lielākas dalībvalstu iemaksas vai jauni ieņēmumu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem, īpašas nodevas lieliem uzņēmumiem vai daļa no tabakas nodokļa. Nils Redekers no Žaka Delora centra brīdina, ka mazāks budžets nav reāls.

ES budžeta struktūra

ES budžets nav tikai skaitļu spēle, bet to pavada konkrēti mērķi. Tā nodrošina demokrātisku, mierīgu, pārtikušu un konkurētspējīgu ES attīstību. Katru gadu tiek sastādīts budžets, kurā noteiktas ietvara ietvaros tiek noteiktas izdevumu prioritātes. Līdzekļu piešķiršana būtu jāsaista arī ar valstu plāniem un tiesiskuma kritērijiem.

  • Binnenmarkt, Innovation und Digitales
  • Zusammenhalt, Resilienz und Werte
  • Natürliche Ressourcen und Umwelt
  • Migration und Grenzmanagement
  • Sicherheit und Verteidigung
  • Nachbarschaft und die Welt
  • Europäische öffentliche Verwaltung

Laikā no 2021. līdz 2027. gadam budžets, ieskaitot NextGenerationEU attīstības fondu, ir aptuveni 2 triljoni eiro. Līdzekļi tiek novirzīti projektos, kas rada darba vietas, uzlabo veselības aprūpi un veicina digitālo pārveidi. Turklāt liela daļa līdzekļu tiks izlietota Ukrainas atbalstam un cīņai pret klimata pārmaiņām.

Ziņas no Zalcburgas

Kommunalfriedhof wird ein neues Infopult beim Kriegerdenkmal aufgestellt, um aktiv an das Gedenkjahr zu erinnern, das 80 Jahre nach dem Ende des Zweiten Weltkriegs gefeiert wird. Das Kriegerdenkmal, welches 1929 errichtet wurde, erinnert nicht nur an die gefallenen Soldaten des Ersten Weltkriegs, sondern wurde nach 1945 um die Gefallenen des Zweiten Weltkriegs erweitert.

Zalcburgā tiek apspriesta arī iniciatīva par atbildību kosmētikas nozarē. Adventes tirgi piedāvā tādus produktus kā ziepes, smaržvielas un krēmus, kas ražoti saskaņā ar stingriem noteikumiem un kuru sastāvdaļām jābūt skaidri marķētām.

Tāpēc ES budžets joprojām ir galvenais jautājums, kas risina gan pašreizējās, gan turpmākās problēmas un tādējādi nodrošina progresu un solidaritāti Savienībā. Zalcburgā arī lokāli tiek būvēts tilts uz piemiņas kultūru un ilgtspējīgu ražošanu, kas spēcīgi ietekmē sabiedrību.