Lēna ekonomika: tikai 0,1% pieaugums 2025. gada trešajā ceturksnī!
Austrijas ekonomika 2025. gada trešajā ceturksnī uzrāda lēnu izaugsmi par 0,1%. Tādas nozares kā būvniecība un tirdzniecība stagnē.

Lēna ekonomika: tikai 0,1% pieaugums 2025. gada trešajā ceturksnī!
Kas notiek vietējā ekonomikā? 2025. gada trešajā ceturksnī paveras jaukta aina Ekonomikas pētījumu institūts (Wifo) nosaka. Saskaņā ar jaunākajiem datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir pieaudzis tikai par niecīgu 0,1%, tāpēc plaša mēroga izaugsme šķiet visai gausa.
Salīdzinot ar to pašu ceturksni pagājušajā gadā, bilance izskatās nedaudz pievilcīgāka ar pieaugumu par 0,6 procentiem. Taču arī šeit ir jāziņo par samazinājumiem dažādās nozarēs. Īpaši būvniecības nozarei nav bijis viegli: pievienotā vērtība šeit saruka par 0,5 procentiem. Kritums par 0,2 procentiem bija arī pakalpojumu sektorā, īpaši tirdzniecībā, transportā, izmitināšanā un ēdināšanā.
Sīkāka informācija par nozares ieskatiem
Savukārt valsts pārvalde spēja izrādīt nelielu cerību stariņu un fiksēja 0,2 procentu pieaugumu dažādās apkalpošanas jomās. Bet ko dara privātais patērētāju pieprasījums? Tas arī pieauga tikai par 0,1 procentu. Vāja galapatēriņa zīme, kas bieži vien darbojas kā ekonomikas dzinējspēks.
Vēl viens aspekts, ko nevajadzētu pieminēt, ir ārējā tirdzniecība. Šeit ir arī maz pozitīvu notikumu: eksports samazinājās par 0,4 procentiem, bet imports saglabājās stabils. Tas varētu liecināt par vāju starptautisko pieprasījumu, kas rada spiedienu uz vietējiem uzņēmumiem.
Ieskats 2025. gada pirmajā pusē
Kā tas bija gada pirmajos sešos mēnešos? Arī šeit izaugsme bija diezgan atturīga. Pirmajā ceturksnī bija pieaugums par 0,2 procentiem, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, bet otrajā ceturksnī bija samazinājums par 0,1 procentu, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Visa tendence liecina, ka 2023. un 2025. gadā iekšzemes ekonomika augs diezgan lēni. Līdzīgas norises bija vērojamas arī 2023. gada pirmajā pusē; IKP pirmajā ceturksnī pieauga par 0,2%, bet otrajā ceturksnī sekoja kritums par 0,1%.
Rūpīgi aplūkojot skaitļus, redzams, ka iekšzemes ekonomika joprojām saskaras ar izaicinājumiem. Būvniecības nozares izaicinājumi, kā arī ārējās tirdzniecības stagnācija un patērētāju pieprasījuma stagnācija liecina, ka atbildīgo lēmumu pieņēmēju priekšā vēl ir daudz darba. Aprēķinātās vērtības IKP atspoguļo situāciju: tie mēra preču un pakalpojumu ražošanu un ir ļoti svarīgi ekonomiskajai analīzei un plānošanai.
Kopumā ekonomikas attīstība joprojām ir jautājums, kas ir pelnījis visu ieinteresēto pušu uzmanību. Ekonomiskās politikas turpmākais virziens būs izšķirošs, lai gūtu impulsu no pēdējo mēnešu gausā tempa.